---

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Programma

Statistika

1.	Jānis Dinevičs
2.	Aivars Timofejevs
3.	Margarita Krauča
4.	Māris Pļaviņš
5.	Ilga Ozoliņa
6.	Juris Dzelme
7.	Andris Burtnieks
8.	Aivis Biķernieks
9.	Skaidra Kalniņa

---

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Priekšvēlēšanu programma

 LSDSP programma Eiropas Parlamenta vēlēšanās 24.05.2014.

Dārgie vēlētāji, LSDSP aicina un lūdz Jūs balsot par mums šajās EP vēlēšanās, jo tad otrajā lielākajā EP frakcijā – sociāldemokrātu frakcijā būs pārstāvēti latviski domājoši deputāti. Plenārsēdēs nav iespējami Latvijai labvēlīgi risinājumi, ja tie nav panākti lielākajās frakcijās. Ievērojot Krievijas agresiju Ukrainā, būtu nepieļaujami, ja EP sociāldemokrātu frakcijā dzirdētu tikai SC viedokli, jo naudas partiju deputāti viedokļus paudīs savās frakcijās.
Risinājumi, par kuriem mēs cīnīsimies :
Krīze Latvijā nav pārvarēta, jo nav novērsta nākošo krīžu iespējamība. Valstī ir jābūt stingrai finanšu disciplīnai,  taupības pasākumi nedrīkst atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt Latvijā. Politiķiem ir jāatgūst krīzes laikā pazaudētā vēlētāju uzticība varai Latvijā un ES. Naudas partijas izkārtoja, ka krīzes smagumu iznesa cilvēki ar maziem un vidējiem ienākumiem un bija spiesti to darīt ne jau mūsu bērnu nākotnes vārdā, bet gan lai glābtu bankas – patiesos krīzes izraisītājus, kuras vienmēr ir pelnījušas uz vienkāršo cilvēku rēķina. Sociāldemokrāti Latvijā un ES, uzvarot vēlēšanās, turpmāk šādu praksi nepieļaus. Bankām jāatbild par nodarīto. 
Tautsaimniecības attīstības priekšnoteikumi Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīgi. Nepieciešams izlīdzināt kropļojumus, radot līdzvērtīgus apstākļus uzņēmumu darbībai un jaunu uzņēmumu dibināšanai visās Eiropas valstīs.
Mūsu mērķis ir nodrošināt Latvijas dinamisku un līdzsvarotu attīstību, kas balstās uz zināšanām un kvalificētu darba spēku.
Mums ir maksimāli jāpiesaista Eiropas fondu un citu investīciju resursi, prioritāri izdalot un realizējot Latvijas interesēm atbilstošus projektus.
Uzskatām, ka daļa no citās valstīs samaksātajiem nodokļiem būtu jāatdod darbinieku izcelsmes valstij. Līdzīgi, kā darbojas pašvaldību izlīdzināšanas fonds, būtu nepieciešams veidot arī starpvalstu izlīdzināšanas fondu. Par iegūtajiem līdzekļiem Latvijā būtu jāveido mērķtiecīga atbalsta sistēma, kas nodrošinātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju un augstāku produktivitāti. Nav pieļaujama Latvijas zemnieku diskriminācija un ir jānodrošina līdzvērtīgs finansējums mūsu lauksaimniekiem.
Veselības aprūpe.  2014.gada un turpmāko gadu veselības aprūpes budžets Latvijā turpina katastrofāli kristies – no 577 mlj Ls 2008. gadā līdz 503 mlj 2016.gadā. 
Lai gan 2014.gada IKP tiek plānots vairāk nekā 2008. gadā, veselības aprūpes budžets apstiprināts par 74 mlj Ls mazāks. Tas ir diskriminējoši pret valsts iedzīvotājiem un ar šādu pieeju nevar īstenot cilvēktiesību aizsardzību.Trešā no nabadzīgākajām valstīm starp ES valstīm nevar atļauties eksperimentēt ar iedzīvotājiem veselības aprūpē un medikamentu nodrošinājumā.
Tikai sasniedzot finansējumu ne mazāku par 4,6% plānoto 3% vietā no IKP, var plānot reformas veselības nozarē, rūpīgi izvērtējot patreizējo situāciju un iedzīvotāju vajadzības. LSDSP panāks tādu ES direktīvu, kas ieteiks stingrāku valsts kontroli zāļu lieltirgotāju peļņas iegrožošanā.
Izglītība un zinātne ir brīvības priekšnoteikums, jo brīvība ir apzināta izvēle. Strādājot Eiropas parlamentā, mēs panāksim, lai dalībvalstu izglītības un zinātnes politika tiktu maksimāli atbalstīta (arī finansiāli) no dažādu ES institūciju puses. Ir jāpanāk līdzvērtīgu Latvijas zinātnieku dalību Eiropas programmās, kas dod iespēju veidot inovācijas, paātrināti attīstīt ražošanu, radīt darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. LSDSP iestāsies par pastiprinātu atbalstu izglītības un zinātnes attīstībai jaunajās ES dalībvalstīs. Izglītībai, sākot ar pirmsskolu, ir jāveicina patriotisma, nacionālās kultūras un mākslas apgūšana, tai jābalstās uz cilvēktiesībām, kristīgām un ģimenes vērtībām. Izglītības, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes nepārtraukta sadarbība rada pamatu ražošanai un augstai dzīves kvalitātei.
Enerģētika ir viena no ES kopīgajām kompetencēm un prioritātēm. Enerģētikas neatkarība nesaraujami ir saistīta ar valsts neatkarību. Daudz plašāk jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un jāmazina ievesto energoresursu ietekme. Nepieļaujami ir piemērot obligātā iepirkuma komponenti stacijām, kuras darbojās ar Krievijas dabas gāzi. Ir jāvienojas ar ES un jāatliek elektroenerģijas un gāzes tirgus atvēršana. Atvēršana jāveic tad, kad seko tūlītēja tarifu pazemināšanās. Ja prioritāte ir cilvēku dzīves līmenis, nav pieļaujami pasākumi, kuri ceļ tarifus, bet maznodrošinātos un pensionārus dzen izmisumā.

Mēs ticam, kopā mums izdosies izveidot Latviju par sociāli taisnīgu labklājības valsti!