Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"





Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Statistika


Kandidātu skaits: 16


Dzimums

Vīrieši:956,3 %
Sievietes:743,8 %

Vecums

Piezīme: Kandidātu vecums tiek rēķināts uz vēlēšanu dienu - 2014. gada 24. maiju.

21 - 30 gadi: 212,5 %
31 - 40 gadi: 1062,5 %
41 - 50 gadi: 16,3 %
51 - 60 gadi: 318,8 %

Vidējais vecums: 40,0 gadi

Vecākais kandidāts: 56 gadi

Jaunākais kandidāts: 29 gadi


Pilsonības valsts

Austrālija: 16,3 %
Latvija: 16100 %

Izglītība

Augstākā:

16100 %

Dzīves vieta

Carnikavas novads:

16,3 %

Iecavas novads:

16,3 %

Jūrmala:

16,3 %

Kocēnu novads:

16,3 %

Rēzekne:

16,3 %

Rīga:

956,3 %

Talsu novads:

16,3 %

Ventspils novads:

16,3 %



Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Priekšvēlēšanu programma


(NA) pamatmērķis ir nemainīgs - darbojoties gan Eiropas Savienības (ES), gan valsts, gan pašvaldību līmenī, aizstāvēt latviešu tautas un lojālo Latvijas pilsoņu intereses, rūpēties par latviešu nācijas izaugsmi, latviešu valodas un kultūras kopšanu, Latvijas valsts politisko un ekonomisko nostiprināšanos. 
NA uzskata, ka Latvijas dalībai ES nav ģeopolitiskas alternatīvas. Latvija vienmēr ir piederējusi Eiropas un Rietumu kultūrtelpai. Latvijas politiķu svarīgākais uzdevums ir, lai ES pieņemtie lēmumi maksimāli atbilstu Latvijas nacionālajām interesēm. 

NA darbībai Eiropas Parlamentā izvirza šādas prioritātes:

Nacionālu valstu Eiropa
NA ir pret ES federalizācijas centieniem, jo atbalsta nacionālu Eiropas valstu savienības ideju. „Divu ātrumu” Eiropa vai ES dalīšana „kodolā” un perifērijā novedīs pie ES vājuma un ģeopolitiskās lomas samazināšanās. Par jebkurām būtiskām izmaiņām ES līgumos tiks rīkota tautas nobalsošana.
NA atbalsta brīvu darbaspēka kustību ES, taču uzskata, ka gan ES, gan dalībvalstu politikai ir jāveicina pilsoņu ieinteresētību dzīvot valstī, no kuras tie nākuši. Nedrīkst veidoties ES, kurā "kodols" piesaista ap sevi darbaspēka resursus, audzē ietaupījumus un labklājības līmeni, bet apkārt veidojas nīkuļojoša "buferzona". 

Atbrīvošanās no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes
Ir nepieļaujami, ka pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijai jau desmit gadu esot ES dalībvalstij, turpinās rusifikācijas procesi, krievu valoda tiek nepamatoti pieprasīta darba tirgū. Krievija aktīvi mēģina radīt ES alternatīvu struktūru - Eirāzijas savienību, kaimiņvalstis ievelkot savas ģeopolitiskās ietekmes zonā. Taču Latvijas nākotne nav atkarīga no tirdzniecības ar Krieviju – tur nonāk tikai 10% no Latvijas ārējās tirdzniecības.

NA uzskata, ka ir nepieciešams: 
- stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas un attīstīt saites ar ES enerģijas tirgu, šim nolūkam konsekventi izmantojot ES fondu atbalstu;
- izbeigt Krievijas monopolu Latvijas gāzes tirgū, atverot tirgu citiem piegādātājiem;
- uzlabot transporta infrastruktūru ES virzienā, īstenot "Rail Baltica" dzelzceļa projektu;
- ES līmenī vērsties pret Šengenas uzturēšanās atļauju (UA) un pilsonības tirdzniecību, sekojot, lai atļauju izsniegšana ir caurskatāma un kontrolēta; ir jāpārtrauc izsniegt UA pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kas kropļo tirgu, paaugstina cenas un liedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem tikt pie sava mājokļa;
- panākt kopēju ES rīcību attiecībās ar Krieviju, sargāt ES kopējās vērtības un nacionālo valstu pamatintereses;
- neatbalstīt ES bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju;
- sniegt atbalstu Ukrainas, Gruzijas un citu bijušo PSRS republiku rietumnieciski demokrātiskajām tendencēm, palīdzot tām tuvināties ES. 


Nodarbinātība un ģimenēm labvēlīga politika
NA uzskata, ka latviešu nācijas pastāvēšanu apdraud emigrācija un zemā dzimstība. Jāturpina darbs pie demogrāfijas un cilvēkdrošības veicināšanas, kā arī ģimenes kā tradicionālas vērtības nostiprināšanas. Svarīgi izmantot visu iespējamo ES fondu atbalstu, lai veicinātu nodarbinātību, veidotu ģimenēm labvēlīgu nodokļu un mājokļu politiku, tā motivējot Latvijas pilsoņus nepamest valsti un atgriezties, veidot savu ģimeni un karjeru Latvijā. Gan Latvijai, gan visai Eiropai ir nepieciešams atbalsts dalībvalstu diasporu politikai. 

Ekonomikas izaugsme
ES krīzes pamatā bija finanšu sektora nekontrolēšana un bezrūpīga pieeja budžeta deficīta jautājumā. NA atbalsta stingrāku ES finanšu sektora uzraudzību un komercbanku klientu aizsardzību, lai ES finanšu sistēma būtu ilgtspējīga un to vairs nenāktos glābt uz nodokļu maksātāju rēķina. Svarīgi izveidot pilnvērtīgu ES banku savienību ar kopēju fondu krīzē nonākušo banku glābšanai.
Pārlieka ekonomikas regulācija ES līmenī traucē dalībvalstu ekonomiskajai attīstībai. Tādēļ jāpārskata ES likumdošanas akti, izvērtējot, kuri no tiem veicina ekonomikas attīstību un kuri kavē. ES biznesa konkurencei ir jābūt godīgai, balstītai uz vienādiem noteikumiem visiem. NA strādās, lai tiktu pilnībā atvērts ES pakalpojumu tirgus, kā arī novērsta dalībvalstu diskriminācija Kopējā lauksaimniecības politikā. Strādāsim, lai ES daudzgadu budžeta vidusposma izvērtējumā 2016. gadā izmaiņas ES fondu prioritātēs un nosacījumos atbilstu Latvijas interesēm. 

Migrācijas politika
Migrācijas politika būs ES politikas stūrakmens turpmākajos piecos gados. NA ir skaidri principi šajā jomā:
- uzturēšanās tiesības ES trešo valstu pilsoņiem jāpiešķir rēķinoties ar viņu sniegto pievienoto vērtību ilgtermiņā;
- ES dalībvalstīm arī turpmāk jāsaglabā tiesības veidot savu imigrācijas politiku.